SLT izrāde PLATSbrīvSOLIS festivālā
Sidnejas Latviešu teātris (SLT) ir viens no vecākajiem latviešu diasporas teātriem pasaulē. Teātris savu darbību uzsāka 1951. gadā Sidnejā, Austrālijā, un vairāk nekā septiņas desmitgades ir bijis nozīmīga latviešu kultūras un valodas uzturētājs ārpus Latvijas. Savā repertuārā SLT iestudē latviešu autoru lugas, pasaules dramaturģijas tulkojumus, literārus uzvedumus un oriģināli veidotas programmas dažādām paaudzēm.
Teātris regulāri iesaista jaunus dalībniekus, attīsta jauno aktieru prasmes un aktīvi piedalās latviešu kultūras dzīvē Austrālijā un pasaulē. Tas ir kļuvis par neatņemamu Austrālijas latviešu sabiedrības daļu, vienlaikus veidojot saiknes ar diasporas un Latvijas teātriem visā pasaulē, tostarp piedaloties Pasaules Latviešu amatieru teātru savienības (PLATS) festivālos un projektos. 2026. gadā, atzīmējot 75 gadu jubileju, SLT turpina apliecināt, ka teātris ir ne tikai māksla, bet arī kopiena, tradīcija un dzīvs stāsts, kas vieno paaudzes.
Sydney Latvian Theatre (SLT) is one of the oldest Latvian diaspora theatres in the world. The theatre began its work in Sydney, Australia, in 1951 and, for more than seven decades, has played an important role in preserving Latvian culture and language outside Latvia. SLT’s repertoire includes plays by Latvian authors, translations of international drama, literary productions, and original programmes created for different generations.
The theatre regularly welcomes new participants, develops the skills of emerging actors, and takes an active part in Latvian cultural life in Australia and around the world. It has become an integral part of the Latvian community in Australia, while also building connections with diaspora and Latvian theatres worldwide, including through participation in festivals and projects organised by the World Federation of Latvian Amateur Theatres (PLATS). In 2026, as it celebrates its 75th anniversary, SLT continues to demonstrate that theatre is not only an art form, but also a community, a tradition, and a living story that brings generations together.
Pulksteņrādītāja virzienā, no augšas: Ilze Bonija Viļuma, Andris Kariks, Māra Luce Ilze Baiža, Juan-Carlos Martinez, Ilona Brūvere, Jānis Čečiņš un Linda Ozere.
Spociņu ziema
Spociņu ziema ir Anitas Grīnieces jautra un mazliet spokaina komēdija par to, ko dara spoki, kad Latvijas ziemā vasarnīcā nav neviena ko biedēt vai kam jaukt prātu. Izrādās, ka spoku dzīve nemaz nav tik aizraujoša, kā varētu domāt. Tā kā nav neviena ko biedēt, viņi kavē laiku ar nelielām blēņām, asprātīgiem piedzīvojumiem un savstarpējām attiecībām.
Luņķis jau trīs mēnešus lasa to pašu avīzi, un Desa ir tik bieži pārstūmusi istabas mēbeles, ka liekās, ka jauns variants vairs nepastāv! Tomēr „dzīve” rit uz priekšu. Spocīte, jauns spoks, blandās pa kapsētu, meklējot mājas un vārdu, bet viņu terorizē ļoti nepatīkami spoki – Hanibāls un Kanibāls.
Situāciju vēl trakāku padara kāds spoks no Spānijas, kurš acīmredzot navigācijā ir kaut ko sajaucis un nonācis nevis saulainā kūrortā, bet Latvijas ziemā. Viņš latviski runā visai savdabīgi, visi viņu saprot tikai pa pusei, bet vienu gan saprot skaidri – viņam ir ļoti auksti! Kamēr vietējie spoki mierīgi lidinās pa sniegu, spāņu spoks nepārtraukti sūdzas par salu. Viņa dziļākā pārliecība ir tāda, ka normāls spoks dzīvo zem palmām, nevis pie malkas šķūņa.
Lugā netrūkst ne pārpratumu, ne amizantu strīdu, ne arī draudzības un simpātiju. Tā atgādina, ka pat spoki būtībā ir tādi paši kā cilvēki: viņiem patīk pļāpāt, pasmieties, mazliet pasūdzēties par laiku un kādreiz mazliet kašķēties.
Jau vairākus gadus nav bijusi luga uz Sidnejas skatuves kas ir piemērota bērniem, bet par kuru pieaugušie arī var priecāties. Šī luga saista pieaugušos ar savu, apvienojot pasakas noskaņu, humoru un sirsnīgu vēstījumu par sapratni un draudzību.
Izrādē piedalās Ilze Bonija Viļuma, Andris Kariks, Ilze Baiža, Māra Luce, Juan-Carlos Martinez, Jānis Čečiņš un Linda Ozere. Režisore – Ilona Brūvere, dekorācijas – Vija Spoģe Ērdmane un Pēteris Ērdmanis, apgaismotājs – Jānis Kārkliņš.
The Little Ghosts’ Winter is a cheerful and slightly spooky comedy by Anita Grīniete about what ghosts do when, during a Latvian winter, there is no one at the summer house to frighten or confuse. It turns out that a ghost’s life is not nearly as exciting as one might imagine. With no one around to scare, they pass the time with little pranks, amusing adventures, and their relationships with one another.
Luņķis has been reading the same newspaper for three months, and Desa has rearranged the furniture in the room so many times that it seems there can’t possibly be another new layout! Nevertheless, “life” goes on. Spocīte, a new ghost, wanders around the cemetery looking for a home and a name, but she is terrorised by two very unpleasant ghosts – Hanibāls and Kanibāls.
The situation becomes even more complicated when a ghost from Spain arrives. He has clearly made some kind of navigational mistake and ended up not at a sunny resort, but in the middle of a Latvian winter. He speaks Latvian in a rather unusual way, everyone understands only about half of what he says, but one thing is perfectly clear – he is very cold! While the local ghosts drift calmly through the snow, the Spanish ghost complains constantly about the freezing weather. He is firmly convinced that a normal ghost should live under palm trees, not beside a woodshed.
The play is full of misunderstandings, amusing arguments, friendship, and affection. It reminds us that, deep down, ghosts are really much like people: they enjoy chatting, laughing, complaining a little about the weather, and occasionally having a bit of a squabble.
For several years, there has not been a play on the Sydney stage that is suitable for children while still being enjoyable for adults. This play also appeals to grown-ups, combining the atmosphere of a fairy tale with humour and a warm-hearted message about understanding and friendship.
The cast includes Ilze Bonija Viļuma, Andris Kariks, Ilze Baiža, Māra Luce, Juan-Carlos Martinez, Jānis Čečiņš and Linda Ozere. Director – Ilona Brūvere; set design – Vija Spoģe Ērdmane and Pēteris Ērdmanis; lighting – Jānis Kārkliņš.
.