Kārtējais senioru saiets notika piektdien, 10.jūlijā, plkst.11:00 Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē. Piedalījās 14 dalībnieku. Saietu iesāka ar LTV dienas ziņām. Mēs noklausījāmies, ka Rīgā palielinās tūrisma nodevu. Zemenes un citas dārza veltes ir obligāti jānomazgā, jo ir atrasti echinokoki uz tām. Tās ir baktērijas, ko izplata dzīvnieki. Cēsu kapsēta ir iekļuvusi Eiropas nozīmīgāko kapsētu sarakstā. (Sarakstā ir vairāk kā 200 kapsētu). Cēsu kapsēta pastāv no 1770tiem gadiem. Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskā izpēte turpinās Bauskā. Šogad pētīs Vidzemē un Zemgalē. Taisa arī 3D ķermeņa modeļus. Studenti katru cilvēku pēta ap pusstundu.

Sekoja video no Kultūrdobe sērijas. Pirmā bija par Austrālijas latviešiem pazīstamo kordiriģentu Gintu Ceplenieku Rucavā, Kurzemē. Gints mums izrādīja savas lauku mājas Dzintarnieki plašo dārzu. Vispirms redzējām  simtiem gadiem veco liepu, kas ir dižkoku sarakstā, kā arī seno liepu, kas dzīvo vien no mizas, kas to notur gaisā. Dārzs arī lepojas ar daudzām ābeļu šķirnēm – rožābeļu, antonovku, rudens strīpaino, cukurābolu, grāvenšteinu un mālābeļu kokiem. Dārzā ir vēl valriekstu koks, saldā mīlestība, hortenzijas, flokši un deviņvīru spēks. Ar hortenzijām pušķo viņa ģimenes kapus, kas atrodas turpat blakus Miemju kapsētā. Diriģents mīl vērot zvaigžņu lietu vakaros un Rucavas mājas viņam ir kā Straumēni. Daudz vasaras darbu ir iemācīti Rucavā. Gints arī cep maizi, un tādēl viņam ir mīļa Pēteŗa Vaska komponētā Māte saule. Ruta Ķestera mācīja, kā gatavot Rucavas balto sviestu. Kuļ lauka krējumu ar rugušpienu un sāli. Uzkaisa lokus.

Otrs video no Kultūrdobes sērijas bija par Annas Žīgures dzimtas Billītēm, kas atrodas Zemgalē. Annas vecvecāki bija Latvijas laika dzejnieki Edvarts Virza un Elza Stērste.  Anna ar meitu Diānu izrādīja Billītes dārzu. Dārzā aug gurķi, kartupeļi, sparģeļi, baklažāni, kā arī melnie rudzi, kas esot atrasti faraonu kapenēs Ēģīptē. Dārzs ir bagāts ar krāšņām rozēm, kam ir nepieciešama apgriešana, nezāļu ravēšana un mēslošana. Elza Stērste ir stādijusi liepiņas no Blaumaņa Brakiem, ir vēl kastāņi un persiķi. Dārzu atjaunoja tādu, kāds tas bija dzejnieku laikā. Edvarta vecātēva mājas bija Billītes, bet mātes dzīmta bija no Vīgantiem. Edvarts bija vecākais no 16 bērniem un tādēļ iemantoja mājas. Viņš ir dzimis Rāceņos, kuŗus atzīmē piemiņas akmens. Edvarts ir teicis, ka viens no viņa priekštečiem bijis turku ģenerālis. Edvarta dzejolis Baiga vasara, uzrakstīts 1939.gadā, pirms padomju okupācijas, bijis kā pareģojums. Dzejnieks mira 1940.gada 1.martā. Viņš rakstījis pa naktīm, un no rīta teicis, ka nav sapratis, kas viņam uzrakstījās (t.i. Baiga vasara).

Pēc starpbrīža senioriem izrādīja deju eposu Düna (Daugava vācu valodā). Izrāde notika Mežaparka estrādē, piedaloties diriģentiem, mūzikantiem un koristiem. Bija raibi dekorēts. Dejas bija gudri izdomātas, ļoti enerģiskas un izpildītas ar lielu prieku. Paldies kafejnīcas dāmām par garšīgām smalkmaizītēm un kafiju.                           

Valdis Krādziņš