Senioru saiets 2026.g. jūlijā
Kārtējais senioru saiets notika piektdien, 10.jūlijā, plkst.11:00 Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē. Piedalījās 14 dalībnieku. Saietu iesāka ar LTV dienas ziņām. Mēs noklausījāmies, ka Rīgā palielinās tūrisma nodevu. Zemenes un citas dārza veltes ir obligāti jānomazgā, jo ir atrasti echinokoki uz tām. Tās ir baktērijas, ko izplata dzīvnieki. Cēsu kapsēta ir iekļuvusi Eiropas nozīmīgāko kapsētu sarakstā. (Sarakstā ir vairāk kā 200 kapsētu). Cēsu kapsēta pastāv no 1770tiem gadiem. Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskā izpēte turpinās Bauskā. Šogad pētīs Vidzemē un Zemgalē. Taisa arī 3D ķermeņa modeļus. Studenti katru cilvēku pēta ap pusstundu.
Sekoja video no Kultūrdobe sērijas. Pirmā bija par Austrālijas latviešiem pazīstamo kordiriģentu Gintu Ceplenieku Rucavā, Kurzemē. Gints mums izrādīja savas lauku mājas Dzintarnieki plašo dārzu. Vispirms redzējām simtiem gadiem veco liepu, kas ir dižkoku sarakstā, kā arī seno liepu, kas dzīvo vien no mizas, kas to notur gaisā. Dārzs arī lepojas ar daudzām ābeļu šķirnēm – rožābeļu, antonovku, rudens strīpaino, cukurābolu, grāvenšteinu un mālābeļu kokiem. Dārzā ir vēl valriekstu koks, saldā mīlestība, hortenzijas, flokši un deviņvīru spēks. Ar hortenzijām pušķo viņa ģimenes kapus, kas atrodas turpat blakus Miemju kapsētā. Diriģents mīl vērot zvaigžņu lietu vakaros un Rucavas mājas viņam ir kā Straumēni. Daudz vasaras darbu ir iemācīti Rucavā. Gints arī cep maizi, un tādēl viņam ir mīļa Pēteŗa Vaska komponētā Māte saule. Ruta Ķestera mācīja, kā gatavot Rucavas balto sviestu. Kuļ lauka krējumu ar rugušpienu un sāli. Uzkaisa lokus.
Otrs video no Kultūrdobes sērijas bija par Annas Žīgures dzimtas Billītēm, kas atrodas Zemgalē. Annas vecvecāki bija Latvijas laika dzejnieki Edvarts Virza un Elza Stērste. Anna ar meitu Diānu izrādīja Billītes dārzu. Dārzā aug gurķi, kartupeļi, sparģeļi, baklažāni, kā arī melnie rudzi, kas esot atrasti faraonu kapenēs Ēģīptē. Dārzs ir bagāts ar krāšņām rozēm, kam ir nepieciešama apgriešana, nezāļu ravēšana un mēslošana. Elza Stērste ir stādijusi liepiņas no Blaumaņa Brakiem, ir vēl kastāņi un persiķi. Dārzu atjaunoja tādu, kāds tas bija dzejnieku laikā. Edvarta vecātēva mājas bija Billītes, bet mātes dzīmta bija no Vīgantiem. Edvarts bija vecākais no 16 bērniem un tādēļ iemantoja mājas. Viņš ir dzimis Rāceņos, kuŗus atzīmē piemiņas akmens. Edvarts ir teicis, ka viens no viņa priekštečiem bijis turku ģenerālis. Edvarta dzejolis Baiga vasara, uzrakstīts 1939.gadā, pirms padomju okupācijas, bijis kā pareģojums. Dzejnieks mira 1940.gada 1.martā. Viņš rakstījis pa naktīm, un no rīta teicis, ka nav sapratis, kas viņam uzrakstījās (t.i. Baiga vasara).
Pēc starpbrīža senioriem izrādīja deju eposu Düna (Daugava vācu valodā). Izrāde notika Mežaparka estrādē, piedaloties diriģentiem, mūzikantiem un koristiem. Bija raibi dekorēts. Dejas bija gudri izdomātas, ļoti enerģiskas un izpildītas ar lielu prieku. Paldies kafejnīcas dāmām par garšīgām smalkmaizītēm un kafiju.
Valdis Krādziņš
Senioru saiets 2026.g. aprilī
Aprīļa Senioru saietā Jānis Čečiņš (Valda Krādziņa vietā) izrādīja tikko kā Latvijas televīzījā parādījušos dejas eposu Dūna no uzveduma Dziesma dejo, deja skan.
Latvijas publika ir noilgojusies pāc lieliem, patriotiskiem, tautiskiem uzvedumiem. Ar dziesmu un deju svētkiem katru piekto gadu vien nepietiek. Tagad jau vairākus gadus, vasarā, lielajā Dziesmu svētku estrādē notiek lieli tautiski uzvedumi, iesaistot tūkstošiem dalībniekus.
Pērn, 8. un 9. augustā lielais uzvedums bija par Daugavu, jeb Dūnu, kā to agrāk dēvēja, kas simboliski savieno cilvēkus, likteņus un vēsturisko atmiņu.
Dziesmu svētku estrāde ir apgriezta otrādi. Publika sēž Sidraba birzē, koristu vietās, bet koristi un dejotāji uzstājas plašajā, slīpajā zāļājā kur dziesmu svētkos parasti sēž publika. Pašā skatuves priekšā ūdens – Daugava.
Uzvedumā savijas senās tautas dziesmas, stāsti, dejas un ticējumi ar modernajām dejām un mūsdienīgām dziesmām par Daugavu. Tiek izsekota gan jaunā pāra lūkošanās, gan tēvzemes aizstāvēšana, gan prieki, gan bēdas, gan nopietnais darbs.
Nāk un iet un, bez apstājas, viens otram cauri vijas kā kori, tā deju kopas. Kori gan dzied, gan dejo. Arī dejotāji dzied. Dzied un dejo gan jauni gan veci. Vairāk nekā 8000 dalībnieki no 11 valstīm un 350 ansambļiem.
Ar lepnumu varējām noskatīties kad viss laukums dejoja kanberietes Skaidrītes Dariusas un sidnejieša Imanta Līča Alku deju. Netrūka pārsteidzošu, skaistu, momentu, kā piemēram kad ar fotogrāfu gaismu reflektoriem dejotāji uzveidoja lēni plūstošu upi, un, ar izbrīnu vērojām, kad sāka dejot Daugavā!
Paldies Kafejnīcas kopas dāmām Inārai un Evai par sviestmaizēm, smalkmaizītēm, pīrāgiem un kafiju.
Jānis Čečiņš