Senioru saiets 2025.g. oktobrī

Kārtējais senioru saiets notika piektdien, 10. oktobrī, plkst. 11.00 Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē. Saietā piedalījās 14 klausītāju. Jānis Grauds iesāka programmu ar LTV ziņām par visu skolu mācību pāreju latviešu valodā. Skolās esot nepieciešamas ne tikai mācības valsts valodā, bet arī patriotisma veicināšanas pasākumi un latviska vide. Sekoja ziņas par smeldzošo traģēdiju nesen Imantas stacijā, kur divas 13 gadīgas meitenītes gāja bojā šķērsojot dzelzceļa pārbrauktuvi ar elektrisko mopēdu. Viņas nebija pamanījušas, ka otrs vilciens brauc no pretējās puses. Aizsargvārti bija aizvērti, bet viņas tik un tā brauca pāri sliežu pārejai. Traģēdijas vietā ir atstāti lācīši par piemiņu.

Nākamā, Kultūršoka programma, izklāstīja cilvēku domas par Rīgas lidlauka nosaukšanu kādā kultūras darbinieka vārdā. Romā atrodas da Vinci lidlauks un Tallinā Lennart Meri lidlauks. 66% no aptaujātiem nedomā, ka jauns nosaukums būtu vajadzīgs. No tiem kas atbildēja apliecinoši, populārākais bija Krišjāņa Barona vārds, kam sekoja Raiņa un Aspazijas nosaukums un tad Jāņa Čakstes vārds.

LTV ziņās dzirdējām,  ka dzejnieks Guntars Račs rīkos savu 60 gadu jubilejas koncertsēriju Lecam pa vecam, jo nekur nav tik labi kā mājās. Piedalīsies maestro Raimonds Pauls, Dzeguzīte un citi.

Par ziemas barības sagādi dzīvniekiem Rīgas Zooloģiskajā dārzā stāstīja Zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns. Zoodārzā ir tik atšķirīgi dzīvnieki kā lūši, lauvas, Baktrijas kamieļi un kapibaras. Skolas bērniem ir lūgts salasīt svaigi kritušas ozolzīles, no kā daži dzīvnieki pārtiek. (Interesanti, ka lapu griezēju skudras neēd vis lapas, bet savos pūžņos audzēto fungu, kas aug uz sagrieztām lapām.)

Citās ziņās dziedātājs Kaspars Markševics aicina uz savu jubilejas koncertu. Ielas garumā programmā Lilita Eglīte izvadāja pa Senču ielu un  Lielajiem kapiem Rīgā. 1950os gados kapus slēdza. Tur atradās vecas kapličas, kuŗas gadu gaitā vandalizēja. Tagad ir doma kapličas un kapus restaurēt un publikai tās izmantot kā meditatīvu memoriāla vietu. Jauno kapelu, no aizpagājušā gadsimta atjaunoja un tagad tas ir piemineklis tiem, kas nepārnāca no Sibīrijas. Draudze tur jau darbojas 35 gadus.

Citā programmā par režisoru Pēteri Krilovu un aktieru Valdemāru Zandbergu režisors filozofēja par savu darbu un dzīvi. Viņš stāstīja par saviem mākslas darbiem, filmām Kā mēs aizgājām no mājām (par II pasaules kaŗa beigām); Klucis. Nepareizais latvietis (par pasaulē slaveno latviešu mākslinieku, kuŗu Staļina laikā Krievijā 1930os gados notiesāja par terorismu un valsts nodevību); Uz spēles Latvija un Sarkanais šķūnis (par mežabrāļiem un viņu nodevēju).

Paldies Jānim Graudam par interesanto programmu un Inārai Krūmiņai un Evai Šulak par garšīgam smalkmaizītēm un kafiju.               

Valdis Krādziņš