This page is in Latvian To see pages in English click here

Austrālijas Latviešu mākslinieki Sidnejā - 11. sep. - 9.okt. 2011

Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienības izstāde

Skatiet visus izstādes darbus šeit...

No šī gada 11 septembra. līdz 9. oktobrim Sidnejas Latviešu biedrības izstādes telpā var skatīt Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienības (ALMA) gadskārtējo izstādi. Izstādē piedalās 22. mākslinieki no Melburnas, Adelaides, Kanberas, Brisbanes, Pertas un no Sidnejas ar 43. gleznām un skulptūrām.

Šogad ALMA piešķir naudas godalgas diviem darbiem. Sidnejiete Dzidra Mičele (Mitchell) saņēma $400 žūrijas komitejas balvu par labāko darbu izstādē jebkurā tehnikā (glezna “Raduraksti”). Tautas godalgu, $200 vērtībā, piešķīra Birutai Clark, kuras glezna “Kiāmas ūdens spēles” saņema visvairāk balsis no publikas izstādes laikā.

Izstādē ir liela dažādība darbu tēmās. Anita Bērziņai-Misiņai ir trīs gleznas: pastelis “Lietas kodols” rāda sulīgu, pārspīlēti lielu kāpostu, kas izstaro ražas bāgatību; “Gaismu sauca, gaisma ausa” ar debesu atspoguļojumu ūdenī un samezglotiem koka zariem atgādina kaut ko senu; un “Ieeja no sētas” liekas, kā metafora par to kas ir šai pusē vārtiem un to, kas ir otrā pusē. Birutas Klārkas (Clark) “Kiāmas ūdens spēles” ar dinamiski virpuļojošiem jūras viļņiem ievelk citā pasaulē, un akvarelis “Kuplās īrises” izceļ dabas krāšņumu. No Pertas piedalās Andris Derums ar eļļas gleznu “Otrs krasts”, kas ar dzelteniem, lilā un sarkanīgiem krastu kalniem atspoguļo dabas varenību. Melburniete Fiona Derums pirmo reizi piedalās ALMAs izstādē ar diviem pastkartiņu lieluma “gleznām”, kas ir darinātas no vairākiem baltiem drēbju gabaliem ar interesantu faktūru. Darbiem nav nosaukumu, bet māksliniece izstādes atklāšanā paskaidroja, ka šie darbi ir daļa no sērijas, kurā viņa risina jautājumus par trīsstūra formas spēku. Arī no Pertas ir Inta Goddard, kurai ir koša abstraka glezna “Klusā daba pie loga” un interesanta koka skulptūra ar diviem vijīgiem torņiem, kas tuvinājas bet nesaskaras.

Brisbanes māksliniekam Elmāram Klucim ir divas gleznas. “Modināšana” ir humoristiska fantazija, kurai pamata motīvs ir ņemts no Henrija Fuseli gleznas “Murgs”, kā arī no Šekspira lugas “Sapnis vasaras naktī”, kad laumiņu karaliene ir apburta un iemīlas ēzelī. Otrā glezna, “Izpostīta ainava” rāda to, kas kādreiz bija skaists. Sidnejietes Ievas Knochas neparasti palielinātā dekoratīvā detaļa, “Dabas klusums“, ieved skatītāju neikdienas pasaulē. Andras Krūmiņas “Vasara pagātnē”, ar retiem krāsu plankumiem izveido apslēptu zirgu, kurš pacēlies gaisā uz pakaļkājām, un ved domas uz kādu pagātnes piedzīvojumu. Viņai ir arī divi mazi tintes zīmējumi – tie ir daļa no sērijas, kas uzrunā jautājumus par velna dabu. Astras Lāces “Pavasaris” ir brīnišķīgi un izjūtīgi gleznots gans ar zosīm, kas no visiem tintes vilcieniem un akvavareļa iekrāsojumiem izstaro dzīves enerģiju - no spīduma zošu acīs līdz cēliem mākoņiem.

Kanberiete Astrīda Medne piedalās ar diviem kokgriezumiem, kas parāda valzivju varenību, un ir redzamas arī nesen mūžībā aizgājušās, ilggadīgās Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienības vicepreikšsēdes Lidijas Mednes divas ainavas no viņas iemīļotiem Sniegainiem kalniem.

Dzidras Mičeles “Radu raksti” rāda ainavu, kurā apstādītas lauku rindas vijas pa kalniem un atgādīna kādu senu rakstu. Kā jau minēts, par šo gleznu viņa saņēma žūrijas godalgu. Mičēles otra glezna, “Ģetzemane”, ar rozā, lilā un zaļganiem toņiem liek domāt par kādām misterizām būtnēm. Ainai Nicmanei ir izjūtīga pludmales ainava ar viegliem akvareļa vilcieniem, kura saņēma žūrijas uzslavu. Kanberietis Harijs Piekalns piedalās ar divām daudz-toņu okera (“ochre”) krāsas abstraktām gleznām, kurās var iedomāties visas Austrālijas mežu dzīves posmas - no svaigi gludā dzeltenainā eikalipta līdz uguns grēkā sadegušam, kvēlošam stumbrim. Par savu pieeju Piekalns raksta: “Pašreiz savos darbos es izmantoju Jaundienvidvelsas galējā dienvidu krastā iegūtu dabīgo okeru, kuru savām eļļas gleznām sagatavoju ar tradicionāliem paņēmieniem, zināmiem jau kopš Renesanses. Manas gleznas top kā tās dabas ainavas manifestācijas, no kuras nāk šis okers.”

Sen neredzēts mākslinieks latviešu izstādēs ir Egīls Rasmanis, kas pēc daudz gadiem ir atgriezies pie audekla un otas. Viņam ir trīs interesantas eļļas ainavas, starp kurām “Ceļš kalnos” nopelnija žūrijas uzslavu. Gleznā redzam rindu baltus gludus eikaliptus, kuri atmetuši veco mizu un stāv ceļmalā, kā ceļa rādītāji. Egīla sieva, Ronvina (Rhonwyn) Rasmanis arī piedalās ar divām eļļas gleznām – “Upes ainava” un “Vārti Rīgā” un vienu astoņpaneļu akvareli “Ceļojuma atmiņas”, kurā redzam dažādus skatus - vāzi uz galda pie loga, pļavas ziedi mājas priekšā, baznīcas tornis, un citus – visi ar izjūtīgu rokas ķērienu.

Āris Ruicēns ir koktēlnieks un izstāda divus traukus darīnāti ar virpu no dekoratīviem Austrālijas kokiem – viens izdekorēts ar trim aunu galvām, un otrs ar čela ieskaņošanas aparatūru. Ruicēna trešais darbs ir “Fazāni” - reljefā darināti četri cēli putni ar grezniem spārniem un košām krāsām. Sidnejietis Raimonds Rumba izstāda liela formata košu abstraktu gleznu, gandrīz divi metru augstumā, “Debesu vārti”, un Adelaidīete Ilze Strautiņa-Coombe piedalās ar divām dekoratīvām gleznām ar temu no Edvarda Līra (Edward Lear) pazīstamā dzejoļa “Pūce un kaķītis” (The Owl and the Pussycat).

Grafiķim Jānim Supem ir divi darbi, kuriem nosaukumi dod atslēgu dziļākām pārdomām. “Sekojiet zīmēm” rāda dažādas ceļa zīmes, starp kurām var arī sameklēt mums pazīstamus latviešu rakstus, un “Dienas vidus Venēcijā” izraisa domas par to kas nav redzams. “Venēcijā” varam arī saredzēt senās mākslas tradīcijas “memento mori” atgadinājumu par mūsu mirstību. Šis darbs saņēma augstu žūrijas uzslavu.
Sidnejiete Liena Sveile-Vadinhama (Waddingham) ir pēdejā alfabētiskā secībā - viņas gleznotās zaļās un lilā stādu lapas un krāšņa ingvēra lilija kvēl ar dzīvības enerģiju. Šī raksta autors arī pats piedalījās izstādē ar tumši mākoņainu ogles plikni “Atceries sauli”.

Šī izstāde ir veltīta ilggadīgās ALMAs valdes locekles un dedzīgās mākslas atbalstītājas Lidijas Mednes atmiņai, kas šī gada augustā aizgāja aizsaulē. Izstādi atklāja Dr Artis Medenis, kam bija ilgas draudzības ar Lidiju Medni. Atklāšana notika 11. septembrī Sidnejas latviešu jauktā kora koncerta laikā.

Liels paldies Harijam Piekalnam par palīdzību iekārtot izstādi. Un paldies žūrijas komitejai – Jeannete Siebols, māksliniece un pasniedzēja Australijas Katoļu universitātē, Stratfīldā, un Rosemary Vickers, bijušā pasniedzēja COFA (College of Fine Arts).

Pēdejā izdevība redzēt izstādi būs svētdien, 9. oktobrī Sidnejas latviešu vīru kora koncerta laikā. Tā tad, skatītāji, lūdzu nāciet un ar balsojumu izsakiet savu vērtējumu par darbu, kurš jums vislabāk patīk.

Ojārs Greste
ALMA sekretārs un izstādes organizētājs.

Lejuplādiet izstādes katalogu ("Word" dokuments)...

Skatiet visus izstādes darbus šeit...





Dzidra Mičele (Mitchell) pie savas gleznas "Ŗadu raksti" (Lineage), kura saņēma žūrijas godalgu par labāko darbu izstādē. Skat lielāku.


Kopskats: lielāku>>


Kopskats: lielāku>>


Kopskats: no kreisās puses - Harijs Piekalns, Āris Ruicēns (skulptūra), Rhonwyn Rasmanis, Egīls Rasmanis: lielāku>>


Kopskats: no kreisās puses - Inta Goddard, Biruta Clark, Anita Bērziņš-Misiņš, Inta Goddard (skulptūra): lielāku>>


Jānis Supe: Dienas vidus Venēcijā (Mid-day in Venice). Darbs saņēma uagstu žūrijas uzslavu. Lielāku>>


Liena Sveilis-Waddingham, Ilze Strautiņš-Coombe. Lielāku>>


Aina Nicmanis: Vasaras ainava (Summer Landscape). Lielāku>>


Lidija Mednis: Spensera upe (Spencer’s Creek). Lielāku>>


Istādes turpinājums kafejnīcā. Lielāku>>

© Copyright Sydney Latvian Society